šitas jau ir dīvaini. sēžu un mēģinu pamācīties, bet te pat pie galda sēž mana dutch sieviete un viņai ir ciemiņš un viņi runājas daudz dutch valodā un es neko nesaprotu un te vienkārši sēžu. nezinu vai jāiet prom, bet nav jau kur iet. nesaprotu un dīvaini. :D un man no muguras no loga spīd baigā saule un redzu ekrānā tikai tik daudz, cik liela ir mana ēna.
gribu sākt atkal rakstīt blogu. par cilvēkiem ko satieku un ko daru. jo tik forši palasīt pirmos iespaidus par nuno un jospeh un simon. un aizmirstās jau lietas. tāpēc vajag pierakstīt. kad pabeigšu šito milzu lērumu, kas jāuzraksta universitātei. sestdien vai svētdien rakstīšu šeit.
:)
čau. ielikšu bildi, lai pireicīgāk.
